Tomēr kopumā tā ir nelaba metode: bērni neizkustas, neizlādē spriedzi un arī neizmanto iespēju draudzēties cits ar citu. Tas īpaši svarīgi ir hiperaktīvajiem un emocionāli disregulētajiem. Pat tad, ja dauzīšanās rada troksni, kāds pakrīt, kāds sastrīdas vai sagrūstas (tās visas ir absolūti normālas pieredzes) bērniem ir nepieciešams brīvais laiks ārpus klases. Turklāt, aktīvs brīvais laiks.

Citādi dienas gaitā bērnam spriedze tikai uzkrājas. Un ilgtermiņā šis vairāk kaitēs. Varbūt bērns eksplodēs vai nu dienas vai nedēļas beigās. Varbūt nāks uz māju "izbesījies" un provocēs vecākus. Pilnīgi noteikti labāk neuzvedīsies skolā un labāk nemācīsies. Tas ir īstermiņa risinājums, kurš - kā jau daudzi ātrie risinājumi - neatrisina problēmu, bet nākotnē to palielina.

Daži risinājumi, kas strādā citās skolās:

atvērta un pieejama sporta zāle starpbrīžos

pašu skolēnu organizētas futbola un citas spēles skolas pagalmā katrā garajā starpbrīdī

matrači un mīkstās bumbas skolas gaitenī

pieaugušo "dežūras" starpbrīžos - pieskatot drošību un ātri risinot konfliktus, ja tādi gadās.

Ilgtermiņā tas atnesīs labākus rezultātus, vieglāk vadāmas klases un mācīties spējīgākus bērnus.

Ja iespējams, padalieties ar risinājumiem savās un savu bērnu skolās!