Eposa “Lāčplēsis” lasīšanas maratons
Šodien RŪME epastā iebira brīnišķīga ziņa:
"Mīļie tautieši!
Vēlamies jūs aicināt iesaistīties kādā skaistā notikumā – šogad Lāčplēša dienā, 11.novembrī, Izglītības un zinātnes ministrija rīko mūsu tautas eposa “Lāčplēsis” lasīšanas maratonu. Tajā ar aptuveni 1 min. gara fragmenta nolasīšanu var iesaistīties ikviens, kas par pasākumu uzzinājis, – kā Latvijā, tā ārzemēs dzīvojošie. Šis pasākums godinās visus pagātnes un tagadnes brīvības cīnītājus, veicinās kopības un nacionālās pašapziņas sajūtu, aktualizēs mūsu valodas bagātības apziņu un lasītprieku, kā arī, cerams, kļūs par atmiņas vērtu notikumu visiem maratona dalībniekiem.
Lasīšanas maratons vienlaicīgi notiks 5–7 Latvijas pilsētās, kur tiks izvietotas lasīšanas stacijas. Cilvēki nāks un secīgi lasīs eposa fragmentus. Pasākuma sākums: plkst. 16.00 pēc Latvijas laika.
Pasākums tiks translēts tiešraidē sabiedriskajā medijā LSM.LV, kā arī tiks atainots LTV ziņās.
Aicinām iesaistīties arī diasporas latviešus – to varēsim nodrošināt, ja iepriekš nofilmēsiet konkrētu fragmentu lasījumus. Mēs tos iestrādāsim “dzīvās” lasīšanas stafetē starp Latvijas pilsētām, tā veidojot vienotu, secīgu eposa teksta plūdumu.
Ko vēlamies no jums?
- Dalieties ar informāciju, aicinot iesaistīties potenciālos lasītājus.
- Līdz 11. oktobrim ziņojiet man ([email protected]) cilvēku skaitu, kas iesaistīsies lasīšanas maratonā.
- 15. oktobrī katram dalībniekam tiks piešķirts konkrēts teksta fragments, kas jānolasa (nosūtīsim).
- Līdz 22.oktobrim ir jāsagatavo lasījuma video un jāatsūta man, faila nosaukumā minot fragmenta nr., lasītāja vārdu un pilsētu. Video kadrējums: horizontāls (skat. pielikumu).
- Ja lasījumu filmēšanu organizēsiet centralizēti, lūdzu, atsūtiet man arī kādus video tapšanas aizkadrus vai video – ar tiem dalīsimies soctīklos, stāstot par aktivitāti Latvijas sabiedrībai."
Cerot uz jūsu atsaucību un iesaisti,
Alise Avota
Izglītības un zinātnes ministrijas
vecākā konsultante
lasītprasmes, lasītprieka veicināšanas un valsts valodas politikas jautājumos
+371 26734087
[email protected]
Fermentēšanas labums
Fermentējot balto miltu mīklu, īpaši caur procesiem, piemēram, ierauga fermentāciju, tiek iegūti vairāki uzturvērtības un gremošanas labumi. Fermentācijas process pārveido miltus dažādos veidos, uzlabojot to veselības vērtību salīdzinājumā ar nefermentētiem balto miltu produktiem. Lūk, kā tas notiek:
1. Uzlabo barības vielu pieejamību
- Fitātu noārdīšana: Baltie milti satur fitīnskābi, kas saista svarīgus minerālus, piemēram, dzelzi, cinku, kalciju un magniju, padarot tos mazāk pieejamus uzsūkšanai. Fermentācijas laikā, īpaši ierauga fermentācijā, dabiskās baktērijas (piemēram, Lactobacillus) ražo enzīmus, kas sadala fitīnskābi, atbrīvojot šos minerālus un uzlabojot to uzsūkšanos.
- Paaugstināts folskābes un B vitamīnu saturs: Fermentācija veicina noteiktu baktēriju augšanu, kas var sintezēt B grupas vitamīnus, tostarp folskābi (B9 vitamīnu). Tas var palielināt šo vitamīnu saturu galaproduktā.
2. Vieglāka sagremošana
- Glutēna iepriekšēja sagremošana: Fermentācijas procesā pienskābes baktērijas un raugs daļēji sadala glutēnu – olbaltumvielu, kas dažiem cilvēkiem var būt grūti sagremojams, īpaši tiem, kam ir glutēna jutība (bet ne celiakija). Tas padara fermentētu maizi vieglāk sagremojamu.
- Samazināts glikēmiskais indekss: Lēnā fermentācija izraisa organisko skābju, piemēram, etiķskābes, veidošanos, kas var palēnināt cukura uzsūkšanās ātrumu asinīs. Tas palīdz samazināt fermentēto balto miltu produktu glikēmisko indeksu, padarot tos mazāk iespējams izraisīt ātru cukura līmeņa pieaugumu asinīs.
3. Zarnu veselības uzlabošana
- Probiotiskie ieguvumi: Lai gan lielākā daļa probiotiku neiztur augsto cepšanas temperatūru, fermentētā maize (piemēram, ieraugs) satur labvēlīgus metabolītus, proti, organiskās skābes, kas veicina veselīgu zarnu mikrobiomu. Šie metabolīti atbalsta labvēlīgo baktēriju augšanu zarnu traktā, netieši uzlabojot gremošanu un imūnsistēmas darbību.
- Palielināta šķiedrvielu izmantošana: Lai gan baltajos miltos ir mazāk šķiedrvielu nekā pilngraudu miltos, fermentācijas process var pastiprināt nelielā daudzumā esošo šķiedrvielu iedarbību, padarot tās pieejamākas zarnu baktērijām, kas tās var fermentēt īsās ķēdes taukskābēs, kas labvēlīgi ietekmē resnās zarnas veselību.
4. Samazināti antinutrienti
- Samazināts lektīnu saturs: Fermentācija var samazināt lektīnu (augu savienojumu, kas var kavēt barības vielu uzsūkšanos un ietekmēt gremošanu) daudzumu. Lektīnu samazināšana var uzlabot barības vielu uzsūkšanos un gremošanu, īpaši tiem, kam ir jutība pret šiem savienojumiem.
- Samazināts FODMAP saturs: Fermentācija samazina noteiktu īsās ķēdes ogļhidrātu daudzumu, kas pazīstami kā FODMAP (Fermentējamie oligosaharīdi, disaharīdi, monosaharīdi un polioli), kuri jutīgiem cilvēkiem var izraisīt gremošanas diskomfortu. Tas padara fermentēto maizi vieglāk panesamu tiem, kam ir kairinātu zarnu sindroms (KZS).
5. Iespējamais antioksidantu pieaugums
- Antioksidantu ražošana: Fermentācijas process var palielināt noteiktu antioksidantu, piemēram, fenolu savienojumu līmeni, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus organismā. Lai gan baltajos miltos ir mazāk antioksidantu nekā pilngraudu miltos, fermentācija tomēr var uzlabot galaprodukta antioksidantu profilu.
Kopsavilkums par veselības ieguvumiem:
- Paaugstināta minerālu uzsūkšanās (pateicoties fitīnskābes samazinājumam).
- Labāka gremošana un samazināts glutēna saturs.
- Samazināts glikēmiskais indekss, kas uzlabo cukura līmeņa regulēšanu asinīs.
- Zarnu veselības uzlabošana, ar labvēlīgu ietekmi uz zarnu baktērijām.
- Samazināts antinutrientu saturs, piemēram, lektīnu un FODMAP.
Kopumā, fermentējot baltos miltus, uzlabojas to sagremošana, uzturvērtība un kopējais veselības efekts, padarot tos par veselīgāku izvēli.
Būsim veselāki. Būsim veseli!
"Mazā raganiņa" Pēc Otfrīda Preislera darba motīviem | SARUNA AR REŽISORI BAIBU GAIGRU
Izrāde bērniem "Mazā raganiņa" Pēc Otfrīda Preislera darba motīviem Latviešu teātris Īrijā "Sliedes" aicina mazos skatītājus uz izrādi bērniem. Mazā Raganiņa ir ļoti jauna ragana, viņai ir tikai 127 gadi. Vai viņa šogad tiks uz raganu samitu? Vai viņai izdosies kļūt par īsteni labu raganu? Un ko vispār nozīmē būt par labu raganu? Uzzini, ko par to domā rganiņas draugs Krauklis, un palīdzi Mazajai Raganiņai kļūt par īsteni labu raganu.
Biļetes iegādājies TE
Steinera vīzijas īstenošana mūsu bērnu dzīvēs
Steinera iedvesmota mājas vide
Kā mamma es esmu atklājusi, ka Valdorfa izglītības principi neaprobežojas tikai ar skološanos – tie var būt dabisks mūsu ikdienas dzīves pagarinājums. Iekļaujot Steinera filozofijas elementus mūsu ikdienā, mēs varam radīt vidi, kurā mūsu bērni jūtas atbalstīti visos savas attīstības aspektos.
1. Radošuma un iztēles veicināšana
Es esmu ievērojusi, ka tad, kad mani bērni ir brīvi radoši izpausties, viņi uzplaukst. Steiners uzskatīja, ka iztēlei un radošumam ir būtiska nozīme bērna attīstībā. Tā vietā, lai mūsu mājas piepildītu ar jaunākajiem gadžetiem un rotaļlietām, mēs varam izvēlēties vienkāršas, atvērtas rotaļlietas no dabīgiem materiāliem, piemēram, koka klučus, auduma lelles, mūzikas instrumentus un mākslas piederumus. Šāda veida rotaļlietas nediktē, kā ar tām spēlēties, ļaujot mūsu bērniem izmantot iztēli, lai radītu savus stāstus un veselas pasaules.
Māksla ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā ieviest radošumu mūsu bērnu dzīvē. Mūsu mājās mēs esam izveidojuši ieradumu regulāri nodarboties ar mākslas darbiem – neatkarīgi no tā, vai tas ir gleznošana, zīmēšana, keramika vai pat amatniecība ar dabā atrastiem materiāliem. Šīs aktivitātes nav tikai par kaut kā skaista radīšanu; tās ir par jūtu izpausmi, smalkās motorikas attīstīšanu un prieka atrašanu radošajā procesā.
2. Mīlestības pret dabu veicināšana
Pasaulē, kurā ekrāni pastāvīgi konkurē par mūsu bērnu uzmanību, esmu atklājusi, ka ir ārkārtīgi vērtīgi veicināt saikni ar dabu. Steiners uzskatīja, ka bērniem jāiepazīst dabas pasaule, lai attīstītu izbrīna un cieņas sajūtu pret dzīvi. Tas var būt tik vienkārši kā pavadīt laiku ārpus telpām katru dienu – neatkarīgi no tā, vai tas ir pastaiga parkā, kopīga dārzkopība vai vienkārši dārza izpēte.
Mēs esam arī pieņēmuši gadalaiku un gada ritmu svinēšanu, ko Steiners uzsvēra kā veidu, kā savienot bērnus ar dabas pasauli. Dabasspēļu galda izveide mājās, kurā mūsu bērni var izlikt savus sezonas dārgumus, ir kļuvusi par mīļu ģimenes tradīciju. Tas ir mazs, bet nozīmīgs veids, kā ieviest ārpasauli mūsu ikdienas dzīvē un uzturēt saikni ar mainīgajiem zemes ritmiem.
3. Ritmu un rutīnu ieviešana
Viena no lietām, kas mūsu mājās ir radījusi lielu atšķirību, ir ikdienas ritmu un rutīnu noteikšana. Steiners uzskatīja, ka bērni uzplaukst, kad viņiem ir stabils un paredzams dienas plāns, un esmu to pieredzējusi savā ģimenē. Piemēram, mēs esam izveidojuši ierastus mošanās un gulēt došanās laikus, vakara rituālus ar stāstiem un pārdomām, kā arī rīta rituālus, kas rada drošības sajūtu.
Šie ritmi nav jābūt stingriem, bet vispārēja dienas plūsma nodrošina kārtības un stabilitātes sajūtu. Tas ir arī veids, kā mēs varam radīt apzinātus saiknes brīžus, kuros varam palēnināties un patiešām būt klātesoši ar saviem bērniem.
Pareizā izglītības ceļa izvēle
Runājot par izglītību, lēmumi, kurus mēs pieņemam par saviem bērniem, var šķist milzīgi. Mēs vēlamies izvēlēties ceļu, kas saskan ar mūsu vērtībām un atbalsta mūsu bērnu pilnīgāko izaugsmi. Tiem no mums, kurus piesaista Steinera pieeja, tas bieži nozīmē Valdorfa skolas apsvēršanu vai veidus, kā iekļaut Valdorfa iedvesmotus principus tradicionālākā izglītības vidē.
1. Ko meklēt Valdorfa skolā
Ja apsverat iespēju sūtīt savu bērnu Valdorfa skolā, ir svarīgi pievērst uzmanību dažiem galvenajiem elementiem, kas atspoguļo Steinera filozofiju. Viena no lietām, kas mani piesaistīja Valdorfa izglītībai, bija uzsvars uz mācību programmu, kas aug kopā ar bērnu. Labā Valdorfa skolā jūs atradīsiet mācību programmu, kas izstrādāta, lai atbilstu bērnu attīstības līmenim, ar lielu uzsvaru uz radošumu, praktiskām prasmēm un emocionālo inteliģenci.
2. Steinera principu integrēšana tradicionālajās skolās
Ne visiem mums ir pieejama Valdorfa skola, un daži no mums var izvēlēties paturēt savus bērnus tradicionālākās skolās. Laba ziņa ir tā, ka mēs joprojām varam ieviest daudzus Steinera principus mūsu bērnu izglītībā, neatkarīgi no vides.
Mēs arī papildinām mūsu bērna izglītību ar aktivitātēm, kas atbilst Valdorfa principiem. Tas var būt tik vienkārši kā laika pavadīšana ārā, mākslas projektu veidošana kopā vai bērna mudināšana izpētīt savas intereses praktiskā veidā. Ar to mēs spējam ieviest holistisku un līdzsvarotu pieeju mūsu bērna dzīvē.
Akadēmisko sasniegumu un personīgās izaugsmes līdzsvarošana
Kā vecāki mēs bieži jūtam spiedienu nodrošināt, lai mūsu bērni akadēmiski uzplauktu. Taču Steinera filozofija mums atgādina, ka izglītība ir daudz vairāk nekā atzīmes un eksāmeni. Tas ir par to, kā palīdzēt mūsu bērniem izaugt par veseliem, daudzpusīgiem cilvēkiem, kas ir zinātkāri, līdzjūtīgi un spējīgi patstāvīgi domāt.
1. Prioritēt labklājību pār sasniegumiem
Viena no lielākajām mācībām, ko esmu guvusi no Steinera pieejas, ir nepieciešamība prioritizēt mūsu bērnu labklājību pār viņu sasniegumiem. Tas nozīmē atpazīt, kad mūsu bērniem ir nepieciešams laiks atpūtai, spēlēšanai vai vienkārši pašam būt, nevis pastāvīgi uzspiest viņiem sasniegšanu. Tā ir atgādinājums, ka viņu laime un veselība ir tikpat svarīgas kā viņu akadēmiskie panākumi.
2. Veicināt izaugsmes domāšanu
Mēs arī esam atklājuši, ka ir vērtīgi mudināt bērnos izaugsmes domāšanu – ideju, ka viņu spējas var attīstīties, pieliekot pūles un mācoties. Steinera pieeja dabiski atbilst šim uzskatam, jo tā vērtē mācīšanās un izpētes procesu pār gala rezultātu. Mēs cenšamies svinēt mūsu bērnu centienus, pat ja lietas neizdodas perfekti, un mudinām viņus uzskatīt kļūdas par iespēju mācīties un augt.
3. Atbalstīt individualitāti
Katrs bērns ir unikāls, un viena no lietām, ko es visvairāk novērtēju Steinera filozofijā, ir tās uzsvars uz individualitātes svinēšanu. Izglītībai nevajadzētu būt vienveidīgai, un mēs kā vecāki varam atbalstīt savus bērnus, atzīstot viņu unikālās stiprās puses un intereses. Neatkarīgi no tā, vai viņus aizrauj māksla, zinātne, daba vai kas cits, mēs varam palīdzēt viņiem izpētīt un attīstīt šīs intereses tādā veidā, kas viņiem šķiet nozīmīgs.
Nobeigums
Izmantojot Steinera filozofiju mūsu bērnu izglītībā, mēs kā vecāki varam palīdzēt viņiem kļūt par daudzpusīgiem, radošiem un līdzjūtīgiem indivīdiem. Tas ir ceļš, kas līdzsvaro akadēmiskos sasniegumus ar personīgo izaugsmi, uzsverot labklājību, radošumu un saikni ar dabu. Šī filozofija ir ne tikai par izglītības sniegšanu, bet arī par dzīves sagatavošanu mūsu bērniem, palīdzot viņiem attīstīties kā pilnvērtīgiem, apzinātiem un laimīgiem cilvēkiem.
Steinera pieeja izglītībai – ceļš uz bērna holistisko attīstību
Kā vecāki mēs bieži uzdodam sev lielus jautājumus par mūsu bērnu izglītību. Kādu mācību vidi izvēlēties, lai tā ne tikai veicinātu viņu intelektu, bet arī radošumu, emocionālo labklājību un pašapziņu? Šie jautājumi mani noveda pie izglītības filozofijas, ko izstrādājis Rūdolfs Steiners – Valdorfa izglītības pamatlicējs. Šī filozofija dziļi ietekmējusi to, kā es domāju par savu bērnu izaugsmi un attīstību.
Rūdolfa Steinera pieeja izglītībai ir visaptveroša un holistiska, uzsverot visas bērna personības attīstību – prātu, ķermeni un garu. Viņš uzskatīja, ka izglītībai vajadzētu būt ne tikai zināšanu sniegšanai, bet arī pilnīgu, daudzpusīgu personību veidošanai, kuras spēj domāt radoši, just dziļi un rīkoties ar mērķi. Šajā publikācijā es iepazīstināšu Tevi ar Steinera izglītības filozofiju un to, kā tā var mums, kā vecākiem, būt par vaduguni bērnu vispārējās attīstības veicināšanā.
Steinera izglītības filozofijas pamatprincipi
Steinera filozofijas centrā ir uzskats, ka izglītībai jābūt pielāgotai bērna attīstības posmiem. Steiners aprakstīja trīs galvenos bērna izaugsmes posmus: agrīnā bērnība (no dzimšanas līdz 7 gadiem), vidējā bērnība (no 7 līdz 14 gadiem) un pusaudžu vecums (no 14 līdz 21 gadam). Katram posmam, pēc Steinera domām, ir savas unikālas vajadzības un iespējas, un izglītībai jābūt izstrādātai, lai atbilstu šiem attīstības posmiem.
1. Agrīnā bērnība: Imitācijas un spēles pasaule
Pirmajos gados, no dzimšanas līdz aptuveni septiņu gadu vecumam, Steiners uzsvēra imitācijas un spēles nozīmi. Viņš uzskatīja, ka mazi bērni galvenokārt mācās, novērojot un imitējot, absorbējot visu no savas vides kā sūkļi. Šajā laikā Steiners ieteica izglītību, kas bagāta ar radošām spēlēm, fiziskām aktivitātēm un dabas pasaules izpēti.
Kā vecākam šis skatījums ir tuvs. Esmu novērojusi, kā mani bērni dabiski imitē rīcību un uzvedību, ko viņi redz savā apkārtnē. Mūsu mājās mēs esam pieņēmuši atvērtas spēles principu, piedāvājot vienkāršas, dabiskas rotaļlietas, kas veicina iztēli, nevis nosaka, kā tās jāizmanto. Vērojot, kā mani bērni veido veselas pasaules no koka klučiem vai veido stāstus ar lellēm, man ir bijis prieks, un tas tikai apstiprina domu, ka mācīšanās šajā posmā ir saistīta ar pieredzi, nevis instrukcijām.
2. Vidējā bērnība: Iztēles un emociju laikmets
No septiņu līdz četrpadsmit gadu vecumam Steiners uzskatīja, ka bērnu iztēle un emocijas kļūst par galvenajiem attīstības faktoriem. Šajā laikā stāstniecība, māksla un praktiska mācīšanās var patiesi iesaistīt viņu attīstīto prātu un sirdi. Steinera pieeja šajā posmā uzsver radošuma, emocionālās inteliģences un morālās atbildības veicināšanu.
Kad mans vecākais bērns sāka pāriet uz šo posmu, es pamanīju, ka viņa emocionālā pasaule paplašinās. Viņš kļuva jutīgāks pret stāstiem, mākslu un mūziku, un es sapratu, ka viņu iesaistīt šajos izteiksmes veidos ir ārkārtīgi efektīvi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir caur glezniecību, drāmu vai vienkārši lasot stāstus ar dziļām morālām mācībām, šis posms ir saistīts ar palīdzēšanu bērniem savienot savas iekšējās jūtas ar ārējo pasauli.
3. Pusaudžu vecums: Kritiskās domāšanas un pašatklāsmes ceļojums
No četrpadsmit gadu vecuma Steiners uzsvēra kritiskās domāšanas un pašapziņas attīstību. Šis ir laiks, kad jaunieši sāk apšaubīt apkārtējo pasauli un cenšas saprast savu vietu tajā. Izglītība šajā posmā būtu jāmudina uz neatkarīgu domāšanu, ētisku spriešanu un dziļāku to priekšmetu izpēti, kas viņus aizrauj.
Lai gan mēs vēl neesam pilnībā ienākuši šajā posmā, es jau redzu pirmās pazīmes, ka mani bērni sāk apšaubīt un kritiski domāt par pasauli. Steinera filozofija mudina mūs, vecākus, atbalstīt šo dabisko ziņkāri un vadīt mūsu bērnus, veidojot viņu pašu identitāti un uzskatus.
Kāpēc Steinera filozofija man kā vecākam ir svarīga
Steinera izglītības pieeja mūsdienu pasaulē, kur akadēmiskā sasnieguma spiediens bieži vien aizēno personīgās izaugsmes un emocionālās labklājības nozīmi, ir īpaši nozīmīga. Viņa filozofija mums atgādina, ka izglītībai jābūt ceļojumam, nevis sacensībām, un ka mūsu kā vecāku loma ir atbalstīt mūsu bērnu kļūšanu par daudzpusīgiem, līdzjūtīgiem un domāt spējīgiem indivīdiem.
Bet kā mēs varam ieviest šīs idejas ikdienas dzīvē? Kā mēs varam izveidot vidi mājās un skolā, kas patiesi atspoguļo Steinera principus? Nākamajā ierakstā tiks aplūkoti šie jautājumi, piedāvājot praktiskus padomus, kā īstenot Steinera vīziju mūsu bērnu dzīvē.
ZIEMAS SAULSTĀVJI
Šogad Ziemas Saulstāvjos es jums vēlu māju sajūtu katrā pieturā.
Rāmi,
Zane
SAULSTĀVJI
un gaisam sāts
vai iespēj tā elpot
ka otrs top/paliek dzīvs?
rasas kosmosa
mikro nopūta
lai nemulsina
stājot bite dziedina
lai top!
21/06/23
PAVASARA KRIKUMI
Ļoti iespējams, ka dažus šādus palikumus vari iedēstīt!
Vismaz mēs ar meitenēm to izdarījām.
Nu palicis grūtākais - sagaidīt rezultātu izaugam. Dalu varēs ēst/baudīt jau šogad, daļu (burkānus, piemēram) nākamgad.
Ja veicat līdzīgus darbus ar virtuves krikumie - padalieties ar savām pieredzēm, ļoti labprāt par tām dzirdēsim!
Mārtiņdiena
Ir dažnedažādas tradīcijas Mārtiņu (Mārteņu) godāšanai. Mēs šogad svinam vienkārši, vīra un tēta vārda dienu. Un Veļu laika noslēgumu.
MĀRTEŅA ZĪME ir gaismas un pamirušas dzīvības simbols. Gada tumšajā laikā gaisma un siltums ļaudīm ir ļoti nepieciešams. Šī zīme stilizēti attēlo divus gaiļus - gaismas vēstnešus un ir atvasinājums no tālāk pārveidotas Jumja zīmes;
Mārtenis ir dilstošās Saules cilvēkojums. Latviešu gadskārtā Mārteņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtenis nāk ar troksni in dažādām izdarībām, lai veiksmīgi izietu cauri tumšākajam laikam, līdz Saulīte atkal sāks savu ceļu debesu kalnā.
Simboliski šī diena ir saimnieciskā gada noslēgums un dabas pamirums.
Mārtenim pieder zirgi, bites un gaiļi.
Mārteņos iesākas maskošanās - noviepušies Mārtiņbērni dodas no ciemiņa ciemiņā.
Lai visiem izdevusies svinēšanās!
Mieriņā,
RÚME
Lūgtum manos rakstos
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.